Diareja - jeb, kā pierasts teikt - caureja - ir situācija, kad bērnam vai pieaugušajam ir bieža vēdera izeja ar mīkstu vai ūdeņainu fēču saturu, kas var saturēt asinis, strutas vai gļotas.

Akūta caureja ir, ja:

vecākiem bērniem un pieaugušajiem šķidra vēdera izeja ir vairāk kā 3 reizes dienā; 

zīdaiņiem  - vēdera izeja divas reizes biežāk kā parasti, t.i. apmēram 6 reizes un vairāk. 

Akūtu saslimšanu gadījumā caureja var noritēt 4 - 5 dienas. Vairumā gadījumu caureja norit bez būtiskiem sarežģījumiem, un ārstēšana nav nepieciešama. Nereti caureja var ieilgt un radīt nopietnas problēmas organismam.

Caureja tiek uzskatīta par organisma aizsargreakciju jo, paātrinot zarnu darbību, no organisma tiek izvadītas toksiskās vielas. 

Ko uzskata par normālu vēdera izeju?

Zīdaiņiem vēdera izeja ir ir atkarīga no uztura, proti vai zīdainis saņem mātes pienu vai rūpnieciski gatavotu maisījumu. Ja zīdainis saņem mātes pienu, pirmajos dzīves mēnešos vēdera izejas biežums var būt ļoti dažāds - gandrīz pēc katras ēdienreizes, reizi dienā, vai pat reizi 7 - 10 dienās un par to nav jāuztraucas. Saņemot uzturā maisījumu, bērnam vēdera izeja var būt 1 - 3 reizes dienā. Pirmajā dzīves gadā bērnam vēdera izeja var būt dzeltenīgā, zaļganā vai brūnganā krāsā, var saturēt sēklas vai biezpienveidīgu saturu. Vēdera izeja mainās, ieviešot zīdaiņa ēdienkartē jaunus ēdienus - augļus, dārzeņus, putras.

Bērniem pēc viena gada vecuma un pieaugušajiem vēdera izeja ir vidēji 1-2 reizes dienā ar vidēji cietu konsistenci.